by

S.E, Sekretáriu Estadu ba Komunikasaun Sosiál, Merício Juvinal dos Reis “AKARA”, partisipa iha debate Jeneralidade Proposta Orsamentu Jerál Estadu 2023, segunda-feira, loron 07 fulan-Novembru, tinan-2022

S.E, Sekretáriu Estadu ba Komunikasaun Sosiál, Merício Juvinal dos Reis “AKARA”, partisipa iha debate Jeneralidade Proposta Orsamentu Jerál Estadu 2023, segunda-feira, loron 07 fulan-Novembru, tinan-2022, iha uma fukun Parlamentu Nasionál, Dili.

Iha debate ne’e 𝗣𝗮𝗿𝗹𝗮𝗺𝗲𝗻𝘁𝘂 𝗡𝗮𝘀𝗶𝗼𝗻𝗮́𝗹 𝗻𝗼 𝗚𝗼𝘃𝗲𝗿𝗻𝘂 𝗵𝗮𝗵𝘂́ 𝗗𝗲𝗯𝗮𝘁𝗲 𝗝𝗲𝗻𝗲𝗿𝗮𝗹𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗣𝗿𝗼𝗽𝗼𝘀𝘁𝗮 𝗢𝗝𝗘 𝟮𝟬𝟮𝟯

Governu no Parlamentu Nasionál liuhosi sesaun Plenária iha loron ohin, hahú ona Debate Jeneralidade Proposta Orsamentu Jerál Estadu 2023 ho montante totál billiaun $3,16. Totál despesas globál billiaun $3,16 ne’e kompostu husi Orsamentu Administrasaun Sentrál billiaun $2,8 (montante ne’e inklui ona Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál, billiaun $1). Orsamentu Seguransa Sosiál hetan alokasaun millaun $235,7 no RAEOA millaun $120.

Proposta OJE 2023 mak Primeira Proposta OJE ne’ebé Oitavu Governu Konstitusionál prepara bazeia ba regras orsamentál foun aprovadu husi Lei Enkuadramentu Orsamentál. Proposta Orsamentu ne’e kontempla ona Orsamentu tuir Programa no alokasaun orsamentu ba prioridade nasionál ne’ebé mak defini ona iha Lei das Grandes Opções do Plano 2023 ne’ebé mak promulga husi Prezidente Repúblika, José Ramos Horta iha fulan juñu liubá.

Proposta ne’e mai ho lema “𝗜𝗻𝘃𝗲𝘀𝘁𝗶𝗺𝗲𝗻𝘁𝘂 𝗣𝗿𝗼𝗱𝘂𝘁𝗶𝘃𝘂 𝗻𝗼 𝗞𝗿𝗲𝘀𝗶𝗺𝗲𝗻𝘁𝘂 𝗜𝗻𝗸𝗹𝘂𝘇𝗶𝘃𝘂 𝗯𝗮 𝗝𝗲𝗿𝗮𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗙𝘂𝘁𝘂𝗿𝘂” – aprezenta distribuisaun rekursu nasionál ne’ebé justu no ekuitativu hodi mellora prestasaun servisu, rekuperasaun ekonómiku no reziliénsia, promove kresimentu ekonómiku ida ne’ebé inkluzivu no sustentavel iha mediu prazu.

Iha Proposta OJE 2023, Governu aloka millaun $17 ba konstrusaun, reabilitasaun no manutensaun estrada no ponte sira iha área rurál.

Aleinde ne’e, Governu mós aloka millaun $15 ba konstrusaun estrada nasionál Pante Macassar no millaun $7,8 ba reabilitasaun estrada munisipál entre Laga no Baguia hamutuk kilometru 30, inklui mós inisiativa sira seluk ho intensaun atu kontinua implementa programa konstrusaun estrada, ponte no ligasaun rede elétrika nasionál iha territóriu laran tomak.

Atu garantia katak to’o iha 2030 populasaun sira hotu iha rai-laran iha asesu ba eletrisidade nasionál ho presu ne’ebé baratu no enerjia renovável ho eskala ki’ik liuhusi EDTL, iha proposta orsamentu ba tinan oin, Governu aloka ona millaun $118.

Iha tinan oin, Governu mos aloka ona orsamentu millaun $25 hodi aselera diversifikasaun ekonomia, millaun $14,5 investe iha setór telekomunikasaun, millaun $6,4 hodi promove produsaun nasionál, millaun $2 aloka ba kriasaun balkaun úniku ba rejistu empreza no millaun $1,3 hodi harii parke indústria.

Governu mós investe millaun $21 iha setór agrikultura atu apoiu aumentu produsaun no produtividade ne’ebé sustentável ho intensaun atu redus pobreza, hasa’e seguransa alimentár no promove kresimentu ekonómiku iha área rurál. Millaun $3,6 ba sistema irrigasaun Laivai no millaun $2,6 ba Galata. Apoiu estensaun área agrikultura ho orsamentu alokadu millaun $2,6 no millaun $2,1 hodi dezenvolve zona agrikultura integradu iha área irrigasaun.

Kapitál Sosiál Hetan Alokasaun 36%

Distribuisaun Tetu Agregadu Orsamentu Administrasaun Sentrál iha OJE 2023, Setór Kapitál Sosiál ne’ebé inklui Saúde, Edukasaun no Protesaun Sosiál hetan alokasaun millaun $772 ka 36%. Setór ida-ne’e mak maiór benefisiariu husi finansiamentu Proposta OJE 2023. Ida-ne’e refleta importansia ne’ebé mak Governu fó ba iha asesu universál ba edukasaun ne’ebé kualidade (millaun $137), saúde (millaun $92) no protesaun sosiál (millaun $301), liuliu ba grupu vulneravel.

Governu propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ho montante millaun $19,2 hodi implementa programa Bolsa da Mãe. Husi montante ne’e, millaun $5,3 sei aloka ba kontinuasaun programa inísiu no millaun $13,7 sei aloka ba espansaun Bolsa da Mãe Jerasaun Foun, ne’ebé nia objetivu mak atu apoiu inan isin-rua no mellora saúde no nutrisaun durante inísiu loron rihun-ida nomós apoiu labarik ho moras króniku no defisiénsia.

Programa Nutisaun Hetan Alokasaun Orsamentu millaun $10
Iha Proposta OJE 2023, Governu mós propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ba Programa Nutrisaun ho montante millaun $10. Ida-ne’e reprezenta aumentu 𝑞𝑢𝑎𝑡𝑟𝑜 𝑣𝑒𝑧𝑒𝑠 ka porsentu atus-haat (400%) kompara ho orsamentu alokadu ba programa Nutrisaun iha OJE 2022.

Proposta OJE 2023 ne’e mós kobre alokasaun orsamentu millaun $22,4 hodi espande programa Merenda Eskolár, mellora kualidade hahan hodi alkanse labarik sira nia kualidade nutrisaun, hasa’e despesa ba kada labarik no kada hahan husi $0,25 to $0,42.

Proposta OJE 2023 ne’e formula bazeia ba Objetivu Estratejiku husi Oitavu Governu Konstitusionál ne’ebé nia objetivu atu fornese sidadaun sira: 1) Oportunidade atu iha moris saudável, seguru no moris naruk; 2) Asesu ba konesimentu, teknolojia no inovasaun; no 3) Asesu ba rekursu sufisiente hodi garantia vida moris ida ne’ebé dignu.

Introdusaun Impostu iha Proposta OJE 2023
Liuhusi Proposta OJE 2023, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu hasa’e impostu seletivu konsumu foun ne’ebé inklui:
✅ 10% impostu ba karreta ho valór liu US $10.000

✅ 20% ba karreta ho valór liu US $25.000

✅ 30% ba karreta ho valór liu US $50.000

✅ Aumentu iha impostu konsumu ba tabaku no produtu tabaku seluk husi US $50 kada kilograma sa’e ba US $100 kada kilograma

✅ Impostu konsumu foun US $1.00 kada kilograma ba masi-midar

✅ Introdusaun impostu konsumu foun ho valór US $3 kada litru ba bebida asukarada (Fanta, Coca-Cola, Sunkist, Sprite no sst). Ida-ne’e Governu introdus atu proteje sidadaun sira nia saúde públiku.
Aleinde ne’e, Governu mós propoin atu hasa’e impostu importasaun husi 2,5% ba 5%.

Liuhusi introdusaun impostu hirak ne’e, Governu halo projesaun katak reseitas doméstika sei sa’e husi millaun $153,7 iha 2022, ba millaun $174,9 iha 2023.

Introdusaun impostu hirak ne’e sai nu’udar instrumentu fiskál ida ne’ebé Governu uza atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika iha tinan hirak tuir-mai hodi redús dependénsia ba Fundu Minarai.

Medidas hirak ne’e mós aliña ho Polítika Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Publikas – ajenda Reforma importante ida ne’ebé inísia ona husi Sestu Governu Konstitusionál iha tinan 2015 no Oitavu Governu Konstitusionál lideradu husi Primeiru-Ministru, Jenerál Taur Matan Ruak komprometidu atu kontinua implementa.

Sesaun Plenária ne’e prezide husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, akompaña husi membrus Meza Parlamentu Nasionál ho prezensa husi Primeiru-Ministru, Jenerál Taur Matan Ruak, Ministru Finansas, Rui Gomes, inklui Membrus Oitavu Governu Konstitusionál. Ministru Finansas no Vise-Ministru Finansas hetan akompañamentu husi Diretores-Gerais, Diretores-Gabinetes, Diretores-Nacionais no Tékniku sira husi Ministériu Finansas. ***

𝐃𝐢𝐬𝐜𝐮𝐫𝐬𝐨 𝐝𝐞 𝐒. 𝐄𝐱𝐚. 𝐎 𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐨-𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐨 𝐆𝐞𝐧𝐞𝐫𝐚𝐥 𝐓𝐚𝐮𝐫 𝐌𝐚𝐭𝐚𝐧 𝐑𝐮𝐚𝐤 𝐧𝐨 𝐃𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐝𝐨 𝐎𝐫ç𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐨 𝐆𝐞𝐫𝐚𝐥 𝐝𝐨 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐨 𝐩𝐚𝐫𝐚 𝟐𝟎𝟐𝟑: https://www.pm.gov.tl/pt/news/636872f14a8694000d91ab0e

𝐏𝐨𝐫𝐭𝐚𝐥 𝐆𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮: 𝐃𝐢𝐬𝐜𝐮𝐫𝐬𝐨 𝐝𝐞 𝐒. 𝐄𝐱𝐚. 𝐎 𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐨-𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐨 𝐆𝐞𝐧𝐞𝐫𝐚𝐥 𝐓𝐚𝐮𝐫 𝐌𝐚𝐭𝐚𝐧 𝐑𝐮𝐚𝐤 𝐧𝐨 𝐃𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐝𝐨 𝐎𝐫ç𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐨 𝐆𝐞𝐫𝐚𝐥 𝐝𝐨 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐨 𝐩𝐚𝐫𝐚 𝟐𝟎𝟐𝟑: http://timor-leste.gov.tl/wp-content/uploads/2022/11/2022.11.07-Discurso-Apresentacao-OGE-20231.pdf

𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝗼 𝗱𝗮𝘀 𝗙𝗶𝗻𝗮𝗻ç𝗮𝘀, 𝗥𝘂𝗶 𝗔𝘂𝗴𝘂𝘀𝘁𝗼 𝗚𝗼𝗺𝗲𝘀: https://www.facebook.com/photo/?fbid=475790374651061&set=a.230643962499038

Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

News Feed